Man šis ir pirmais brauciens un mēģinājums strādāt citā valstī. Izvēlējos braukt strādāt uz Norvēģiju, tā kā vēlējos uzzināt kaut ko jaunu, iepazīt citu kultūru un cilvēkus, kā arī iziet ārpus savas komforta zonas. Protams, viens no iemesliem braukt strādāt uz Norvēģiju bija algas atšķirība.
Apgūstot Norvēģu valodu, es turpināju arī strādāt slimnīcā. Man bija iespēja apvienot valodas kursus ar darbu līdz pašam braucienam uz Norvēģiju.
Mācīties norvēģu valodu man nebija viegli, jo, laikam, uzskatīju, ka valodas apgūšana nav mana stiprākā puse. Visgrūtākais bija apgūt veidot teikumus un izmantot dažādas runas konstrukcijas norvēģu valodā. Grūti bija arī izprast, ka valodas temps ir daudz ātrāks nekā latviešu un krievu valodās, jo norvēģu valodā ir īsāki vārdi. Valodas apguve bija ļoti grūts periods manā dzīvē, jo tam bija jāvelta lielākā daļa mana brīvā laika.
Uzsākot darbu Norvēģijā, bija uztraukums, valodas barjera, kā arī iesākumā nesapratu, kas īsti jādara. Sākumā bija grūti izprast Norvēģu adrešu sistēmu, bija satraukums, ka neatradīšu kādu māju, kurā dzīvo pacients. Dažreiz bija arī grūti saprast, ko vēlas pacients, jo pacienti šeit runā dažādos dialektos un šajā vietā pārsvarā izmanto Nynorsk.
Pastrādājot divus mēnešus, esmu jau izpratis adrešu sistēmu, iepazinies ar pacientiem, gandrīz izprotu ko un kā ir jādara, kā arī izveidojis draudzīgas attiecības ar saviem kolēģiem.
Protams, vēl ir lietas, ko neesmu apguvis, piemēram, telefonsarunas, tas arī šobrīd ir visgrūtākais.
Darbs Norvēģijā ir ļoti līdzīgs darbam Latvijā. Darbā ar pacientiem tiek izmantoti daudz palīglīdzekļu, dažāda veida pacēlāji. Es pārsvarā šeit veicu pacientu aprūpi mājās nevis slimnīcās. Man visvairāk darbā Norvēģijā patīk pacientu un kolēģu labā attieksme.
Man ir izveidojušās pozitīvas attiecības ar maniem kolēģiem, daudzi ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Savukārt, ar pacientiem veidojas dažādas attiecības, ņemot vērā viņu personīgos uzskatus, piemēram, daudzi ir ļoti pozitīvi noskaņoti, bet ir bijuši arī tādi pacienti, kas nebija apmierināti, ka esmu no citas valsts.
Esmu diezgan apmierināts ar dzīves apstākļiem Norvēģijā, tā kā man dzīves vieta atrodas ļoti tuvu darbam, veikaliem un citām sabiedriskām vietām. Dzīvoju nelielā, gaišā dzīvoklītī ar gandrīz visu nepieciešamo. Kopumā esmu apmierināts ar šādiem dzīves apstākļiem.
Lielākais izaicinājums ir pārvarēt valodas barjeru un attīstīt valodas prasmes, atrodoties Norvēģijā. Viens no lielākiem izaicinājumiem ir arī komunikācija ar valsts iestādēm. Es noteikti dotu padomu nebaidīties un mēģināt apgūt valodu un sākt strādāt Norvēģijā, jo risks ir minimāls – pat ja arī nesanāks Norvēģijā, tad vienmēr būs iespēja atgriezties darbā Latvijā.
Vjačeslavs